Navigation

  • Skip to Content
EUMOFA
Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras
produktu tirgus novērošanas centrs 
  • Par mums 
  • PALĪDZIET
PIERAKSTIETIES
Add Picture to Documents and Media Library in Liferay Seven
  1. EUMOFA
  2. ES tirgus pārskats
ES tirgus pārskats Dati Pētījumi un ziņojums
  • Austria
  • Belgium
  • Bulgaria
  • Croatia
  • Cyprus
  • Czech Republic
  • Denmark
  • Estonia
  • France
  • Finland
  • Germany
  • Greece
  • Hungary
  • Ireland
  • Italy
  • Latvia
  • Lithuania
  • Luxembourg
  • Malta
  • Netherlands
  • Poland
  • Portugal
  • Romania
  • Slovakia
  • Slovenia
  • Spain
  • Sweden
  • ES zivju tirgus
  • Valstu profili
  • Sugu raksturojumi
  • Noderīgas saites

ES tirgus pārskats

Šī sadaļa nodrošina strukturālu informāciju un analīzi par Eiropas zvejas un akvakultūras nozari kopumā gan ES, gan dalībvalsts līmenī, parādot to noteiktu „profilu” griezumā. Tiek ieteikts arī noderīgu saišu saraksts.

Sīkākai informācijai uzklikšķiniet uz pogām kreisajā pusē.

ES zivju tirgus

 

 

Būtiskie skaitļi ES līmenī

   

ES ir viens no lielākajiem zivju un jūras velšu tirgiem pasaulē, un tiek lēsts, ka 2020. gadā patēriņš ir 10,41 miljoni tonnu (dzīvsvarā) jeb aptuveni 23 kg uz vienu iedzīvotāju (dzīvsvars). Neskatoties uz to, patēriņa lielums dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras – no 58 kg uz vienu iedzīvotāju (dzīvsvars) (Portugāle) līdz 6 kg uz vienu iedzīvotāju (dzīvsvars) (Čehija). ES mājsaimniecību ikgadējie izdevumi par jūras produktiem sasniedz vairāk kā 130 EUR uz vienu iedzīvotāju, kas atbilst vienai ceturtdaļai no summas, kas tiek tērēta par gaļu.

Galvenie patēriņa produkti ir tunzivs (galvenokārt konservēta), lasis, menca, mintajs, garneles, mīdijas, heks un siļķe.

Starptautisko pieprasījumu pēc jūras produktiem ES parasti apmierina imports, jo tas sastāda apmēram 70% no kopējām piegādēm. Lasis, menca, tunzivis, mintajs, zivju milti un garneles ir visbiežāk importētie produkti. No otras puses, apmēram 20% no ES piegādēm tiek eksportētas. Galvenie eksporta produkti ir siļķe, skumbrija, putasu, tunzivs, zivju milti un zivju eļļa.

ES ir 7. lielākais zivju un akvakultūras produktu ražotājs pasaulē, 2020. gadā sasniedzot 2% apjomu no pasaules produkcijas (4% no nozvejas un 1% no akvakultūras). 

 

Valstu profili sniedz zvejas un akvakultūras piegādes ķēdes analīzi katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Atjauninātus datus par kvantitāti un kvalitāti paziņo, identificējot galvenās krastā izkrautās, izaudzētās un pārdotās sugas, kā arī raksturojot pircēju attieksmi katrā valstī. Lai noskaidrotu vairāk, uzklikšķiniet uz valstu nosaukumiem labajā pusē esošajā kartē.

  • Austrija  EN  DE
  • Beļģija  EN  FR
  • Bulgārija  EN  BG
  • Horvātija  EN  HR
  • Kipra  EN  EL
  • Čehu Republika  EN  CS
  • Dānija  EN  DA
  • Igaunija  EN  ET
  • Somija  EN  FI
  • Francija  EN  FR
  • Vācija  EN  DE
  • Grieķija  EN  EL
  • Ungārija  EN  HU
  • Īrija  EN  GA
  • Itālija  EN  IT
  • Latvija  EN  LV
  • Lietuva  EN  LT
  • Luksemburga  EN  FR
  • Malta  EN  MT
  • Nīderlande  EN  NL
  • Polija  EN  PL
  • Portugāle  EN  PT
  • Rumānija  EN  RO
  • Slovākija  EN  SK
  • Slovēnija  EN  SL
  • Spānija  EN  ES
  • Zviedrija  EN  SV

Izmantotie apzīmējumi un materiāla izkārtojums kartē nenozīmē, ka tas būtu Eiropas Savienības pausts viedoklis par jebkādas valsts, teritorijas, pilsētas vai apgabala (vai to iestāžu) juridisko statusu vai robežām.

Sugu raksturojumi nodrošina galveno tirgus informāciju un piegādes ķēdes datus attiecībā uz vissvarīgākajām sugām ES tirgū. Komerciālos nosaukumus, sugu raksturojumus un citu kvalitāti raksturojošu informāciju nodrošina kopā ar atjauninātiem ražošanas datiem (zvejā un akvakultūrā), kā arī tirdzniecības un patēriņa datiem.

Uzklikšķiniet uz sugas nosaukuma apakšā, lai uzzinātu vairāk.

 

Mintajs

(THERAGRA CHALCOGRAMMA)

Menca

(GADUS MORHUA)

Lasis, Atlantijas

(SALMO SALAR)

Eiropas heka

(MERLUCcIUS MERLUCcIUS)

Jūraskarūsa, zeltainā

(SPARUS AURATA)

Siļķe

(CLUPEA HARENGUS)

Gliemene

(PECTEN MAXIMUS)

Omārs, Norvēģijas

(NEPHROPS NORVEGIUS)

Mīdija, Mytilus spp.

(MYTILUS EDULIS – MYTILUS GALLOPROVINCIALIS)

Austere

(OSTREIDAE)

Tunzivs, garspuru

(THUNNUS ALALUNGA)

Jūrasasaris, Eiropas

(DICENTRARCHUS LABRAX)

Garneles, auksto ūdeņu

(CRANGON CRANGON - PANDALUS BOREALIS)

Tunzivs, dzeltenspuru

(THUNNUS ALBACARES)

Garnele Penaeus

(PENAEUS VANNAMEI - PENAEUS BRASILIENSIS - PENAEUS MONODON)

Forele, varavīksnes

(ONCORHYNCHUS MYKISS)

 

Šī sadaļa satur noderīgas saites uz Eiropas Savienības zvejas un akvakultūras dienestiem un iniciatīvām. Šajās saitēs tiek nodrošināta arī informācijas un dati par ES politiku FAP sektorā.

 
Jūras lietas un Zveja

Šo tīmekļa vietni par jūrlietām un zivsaimniecību pārvalda Eiropas Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts). Tā nodrošina sabiedrību, sociālos partnerus un žurnālistus ar atbilstošu, skaidru un aktuālu informāciju par jūrlietām un ES zivsaimniecības politiku.

https://ec.europa.eu/info/departments/maritime-affairs-and-fisheries_en

 

Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkls (FARNET)

Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkls (FARNET) apkopo visus zivsaimniecības reģionus, kurus aptver Eiropas Zivsaimniecības fonda (EFF) 4. Prioritātes ass.

https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/cms/farnet/

 
Eiropas jūru atlants

Eiropas jūru atlants ir vienkāršs un patīkams veids kā profesionāļiem, studentiem un jebkuram interesentam uzzināt vairāk par Eiropas jūrām un krastiem, to vidi, to iedzīvotāju nodarbošanās veidiem un Eiropas politiku.

https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/atlas_en

 
Jūrlietu forums

Jūrlietu foruma mērķis ir uzlabot saziņu ES jūrlietu politika sociālo partneru starpā. Tas dod iespēju visām ES jūrlietu politikā ieinteresētajām pusēm sazināties savā starpā kopējas platformas ietvaros.

https://webgate.ec.europa.eu/maritimeforum/

 

Iniciatīva European Comission Logo
Juridisks paziņojums & Privātuma politika - Sīkdatņu politika - Sazinieties ar mums - Lapas karte
Pēdējā datu ielāde: 21/03/2023